eiz kādā zaļā, dārzā, kurā zāle bija tik augsta, ka tā pārsvaroja pat mazās kājas, dzīvoja mazais Ezītis. Ezītis bija ļoti rūpīgs un mīļākais meža iedzīvotājs – viņš nekad neaizmirstaēja savas ādas suņus un vislabākajā vietā saglabāja savu mīkstāko mātiņu.